Daudzus mūsdienu automobiļu darbina hibrīdās piedziņas sistēmas, un šo tendenci vairs nevar uzskatīt par nejaušību – šīs tehnoloģijas jau tagad ļauj panākt ārkārtīgi zemu degvielas patēriņu, pietuvojoties dīzeļdzinēja ekonomijai. Kā hibrīdi kļuvuši tik efektīvi? Kāda ir atšķirība starp hibrīdtehnoloģijām? Un kāpēc pat vieglā hibrīda sistēma būtiski uzlabo degvielas ekonomiju, kas ģimenes auto segmentā ir ļoti svarīgs aspekts?
Aizvien retāk auto ražotāji piedāvā jaunus modeļus, kas būtu darbināmi tikai ar benzīnu vai dīzeli. Hibrīda tehnoloģijas transportlīdzekļu industrijā kļūst arvien nozīmīgākas, un to priekšrocības novērtē gan privāto automobiļu īpašnieki, gan autoparku vadītāji visā pasaulē. Ir vairāki ieguvumi no hibrīda piedziņas automobiļiem – videi saudzīgāka mobilitāte, zemāks degvielas patēriņš, papildu jauda no elektromotora un patīkamāka braukšana.
Taču kā neapjukt hibrīda tehnoloģiju apzīmējumos? Ko īsti nozīmē šīs mistiskās abreviatūras – MHEV, FHEV un PHEV?
Pirmais ir vieglais hibrīds jeb MHEV (mild hybrid electric vehicle). Tas izmanto zema sprieguma 48 voltu akumulatoru sistēmu, lai palīdzētu iekšdedzes dzinējam un tādējādi samazinātu degvielas patēriņu un kaitīgos izmešus. Otrs veids tiek saukts par pilno hibrīdu jeb FHEV (Full hybrid electric vehicle). Tam ir lielāks akumulators, un par tā uzlādi rūpējas reģeneratīvā bremzēšana. Ieguvumi ar FHEV ir līdzīgi kā no vieglā hibrīda, taču ekonomija ir vēl jūtamāka. Abos šajos gadījumos mašīna galvenokārt brauc ar iekšdedzes dzinēju.
Trešais veids ir spraudņa hibrīds jeb PHEV (plug-in hybrid electric vehicle). Te sākas īstā elektromobilitāte, kas sniedz iespēju mums baudīt elektrisko transportlīdzekļu priekšrocības un tajā pašā laikā izmantot tradicionālo infrastruktūru. Tas hibrīdās piedziņas automobiļus padara iecienītus auditorijas vidū, kas vēlas rūpēties par apkārtējās vides saglabāšanu, tajā pašā laikā izmēģinot jaunākās paaudzes mūsdienu tehnoloģijas. PHEV gadījumā tiek izmantota kombinācija no iekšdedzes dzinēja, elektromotora un ietilpīgāka akumulatora. Lielākais šīs sistēmas ieguvums ir spēja nobraukt noteiktu attālumu tikai ar elektrību, tādējādi būtiski samazinot degvielas patēriņu un savu pēdu ekosistēmā.
“Pagaidām strauju pāreju no automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju uz pilnībā elektriska dzinēja automašīnām slāpē vairāki faktori. Galvenokārt tās ir dažādas infrastruktūras nepilnības un augstas elektroauto cenas. Lai arī drīzumā šiem automobiļiem būtu jākļūst pieejamākiem un uzlādes staciju tīklam blīvākam, šobrīd daļu cilvēku var atturēt arī neziņa vai nedrošība par elektroauto lietošanu – atšķirībā no hibrīdiem, kas ierastajiem auto līdzinās ievērojami vairāk. Spraudņa hibrīdus var uzskatīt par starpposmu starp iekšdedzes automobili un pilnībā elektrisku auto, jo tos var uzlādēt, bet tie joprojām var braukt arī ar degvielu,” stāsta žurnāla Klubs auto eksperts un “Latvijas Gada auto” konkursa žūrijas biedrs Toms Timoško.
Vienu no veiksmīgākajiem piemēriem hibrīda tehnoloģiju izmantošanā demonstrē auto ražotājs Ford. Zīmola saimē ir vairāki hibrīda piedziņas automobiļi, to vidū arī praktiskā Puma un ģimeniskā Kuga, kas jau otro gadu pēc kārtas kļuvusi par Eiropā visvairāk pārdoto PHEV.
Puma tiek piedāvāta ne tikai ar benzīna, bet arī ar 48V vieglā hibrīda piedziņu, kas nodrošina par 10% mazāku degvielas patēriņu un par 20% spēcīgāku paātrinājumu. Labāka dinamika, mazāk izmešu un zemākas izmaksas.
Krosoveram Kuga izvēle ir vēl plašāka – sākot ar ierastajiem benzīna un dīzeļa dzinēja modeļiem, beidzot ar pilno un spraudņa hibrīdu. Pilnā hibrīda versijā akumulators uzlādējas automātiski, pateicoties reģeneratīvajai bremzēšanai. Tiklīdz autovadītājs atlaiž akseleratora pedāli vai bremzē, sākas uzlāde. Tā rezultātā ietilpīgā Kuga vairāk izmanto elektrību, tāpēc degvielu patērē mazāk nekā 5 l uz 100 km.
Vēl lielākus ieguvumus sniedz PHEV versija. Neraugoties uz to, ka Kuga apgādāta ar mūsdienu standartiem samērā lielu 2,5 litru dzinēju, tā, pateicoties 14,4 kWh akumulatoram, patērē vien 1,2 l uz 100 km. Tikai ar elektrību plug-in hibrīds spēj veikt 62 km. Tā kā atgāzu daudzums kļūs arvien aktuālāks, Kuga PHEV var lepoties vien ar 23–25 g/km.
“Ja reāli ikdienā tikai ar akumulatorā uzkrāto enerģiju varam veikt 50 km, tad vairumam braucēju ar to būs pilnībā pietiekami, lai par degvielas stacijām aizmirstu. Liela daļa cilvēku darbadienu piesātinātajā ritmā nemaz nenobrauc vairāk kā 30–40 km, tāpēc ar hibrīda uzlādi mājās vai darbā pietiks, lai degvielas cenu izmaiņas neietekmētu ģimenes kopējo budžetu,” saka Toms Timoško.
Kuga ar uzlādējamo hibrīda piedziņu pieejama no 36 900 eiro, taču ar 2 250 eiro valsts atbalstu PHEV iegādei daudzpusīgais krosovers nopērkams par 38 590 eiro. 190 zirgspēku pilnā hibrīda versija maksā vēl mazāk – no 3 480 eiro.
Puma ar 1,0 litra Ecoboost vieglo hibrīdu pieejama teju tikpat lēti kā benzīna versija – no 21 840 eiro.
“Neizbēgami tuvojas laiks, kad Eiropas lielākajās pilsētās aizliegs iebraukt automobiļiem, kas darbojas ar tradicionālo iekšdedzes dzinēju. Tā kā zemu emisiju noteikšana transportlīdzekļiem jau šobrīd ir svarīgs ES apspriežu jautājums, hibrīda sistēmas automobiļu skaits tikai turpinās pieaugt,” rezumē Toms.
Aizvien retāk auto ražotāji piedāvā jaunus modeļus, kas būtu darbināmi tikai ar benzīnu vai dīzeli. Hibrīda tehnoloģijas transportlīdzekļu industrijā kļūst arvien nozīmīgākas, un to priekšrocības novērtē gan privāto automobiļu īpašnieki, gan autoparku vadītāji visā pasaulē. Ir vairāki ieguvumi no hibrīda piedziņas automobiļiem – videi saudzīgāka mobilitāte, zemāks degvielas patēriņš, papildu jauda no elektromotora un patīkamāka braukšana.
Taču kā neapjukt hibrīda tehnoloģiju apzīmējumos? Ko īsti nozīmē šīs mistiskās abreviatūras – MHEV, FHEV un PHEV?
Pirmais ir vieglais hibrīds jeb MHEV (mild hybrid electric vehicle). Tas izmanto zema sprieguma 48 voltu akumulatoru sistēmu, lai palīdzētu iekšdedzes dzinējam un tādējādi samazinātu degvielas patēriņu un kaitīgos izmešus. Otrs veids tiek saukts par pilno hibrīdu jeb FHEV (Full hybrid electric vehicle). Tam ir lielāks akumulators, un par tā uzlādi rūpējas reģeneratīvā bremzēšana. Ieguvumi ar FHEV ir līdzīgi kā no vieglā hibrīda, taču ekonomija ir vēl jūtamāka. Abos šajos gadījumos mašīna galvenokārt brauc ar iekšdedzes dzinēju.
Trešais veids ir spraudņa hibrīds jeb PHEV (plug-in hybrid electric vehicle). Te sākas īstā elektromobilitāte, kas sniedz iespēju mums baudīt elektrisko transportlīdzekļu priekšrocības un tajā pašā laikā izmantot tradicionālo infrastruktūru. Tas hibrīdās piedziņas automobiļus padara iecienītus auditorijas vidū, kas vēlas rūpēties par apkārtējās vides saglabāšanu, tajā pašā laikā izmēģinot jaunākās paaudzes mūsdienu tehnoloģijas. PHEV gadījumā tiek izmantota kombinācija no iekšdedzes dzinēja, elektromotora un ietilpīgāka akumulatora. Lielākais šīs sistēmas ieguvums ir spēja nobraukt noteiktu attālumu tikai ar elektrību, tādējādi būtiski samazinot degvielas patēriņu un savu pēdu ekosistēmā.
“Pagaidām strauju pāreju no automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju uz pilnībā elektriska dzinēja automašīnām slāpē vairāki faktori. Galvenokārt tās ir dažādas infrastruktūras nepilnības un augstas elektroauto cenas. Lai arī drīzumā šiem automobiļiem būtu jākļūst pieejamākiem un uzlādes staciju tīklam blīvākam, šobrīd daļu cilvēku var atturēt arī neziņa vai nedrošība par elektroauto lietošanu – atšķirībā no hibrīdiem, kas ierastajiem auto līdzinās ievērojami vairāk. Spraudņa hibrīdus var uzskatīt par starpposmu starp iekšdedzes automobili un pilnībā elektrisku auto, jo tos var uzlādēt, bet tie joprojām var braukt arī ar degvielu,” stāsta žurnāla Klubs auto eksperts un “Latvijas Gada auto” konkursa žūrijas biedrs Toms Timoško.
Vienu no veiksmīgākajiem piemēriem hibrīda tehnoloģiju izmantošanā demonstrē auto ražotājs Ford. Zīmola saimē ir vairāki hibrīda piedziņas automobiļi, to vidū arī praktiskā Puma un ģimeniskā Kuga, kas jau otro gadu pēc kārtas kļuvusi par Eiropā visvairāk pārdoto PHEV.
Puma tiek piedāvāta ne tikai ar benzīna, bet arī ar 48V vieglā hibrīda piedziņu, kas nodrošina par 10% mazāku degvielas patēriņu un par 20% spēcīgāku paātrinājumu. Labāka dinamika, mazāk izmešu un zemākas izmaksas.
Krosoveram Kuga izvēle ir vēl plašāka – sākot ar ierastajiem benzīna un dīzeļa dzinēja modeļiem, beidzot ar pilno un spraudņa hibrīdu. Pilnā hibrīda versijā akumulators uzlādējas automātiski, pateicoties reģeneratīvajai bremzēšanai. Tiklīdz autovadītājs atlaiž akseleratora pedāli vai bremzē, sākas uzlāde. Tā rezultātā ietilpīgā Kuga vairāk izmanto elektrību, tāpēc degvielu patērē mazāk nekā 5 l uz 100 km.
Vēl lielākus ieguvumus sniedz PHEV versija. Neraugoties uz to, ka Kuga apgādāta ar mūsdienu standartiem samērā lielu 2,5 litru dzinēju, tā, pateicoties 14,4 kWh akumulatoram, patērē vien 1,2 l uz 100 km. Tikai ar elektrību plug-in hibrīds spēj veikt 62 km. Tā kā atgāzu daudzums kļūs arvien aktuālāks, Kuga PHEV var lepoties vien ar 23–25 g/km.
“Ja reāli ikdienā tikai ar akumulatorā uzkrāto enerģiju varam veikt 50 km, tad vairumam braucēju ar to būs pilnībā pietiekami, lai par degvielas stacijām aizmirstu. Liela daļa cilvēku darbadienu piesātinātajā ritmā nemaz nenobrauc vairāk kā 30–40 km, tāpēc ar hibrīda uzlādi mājās vai darbā pietiks, lai degvielas cenu izmaiņas neietekmētu ģimenes kopējo budžetu,” saka Toms Timoško.
Kuga ar uzlādējamo hibrīda piedziņu pieejama no 36 900 eiro, taču ar 2 250 eiro valsts atbalstu PHEV iegādei daudzpusīgais krosovers nopērkams par 38 590 eiro. 190 zirgspēku pilnā hibrīda versija maksā vēl mazāk – no 3 480 eiro.
Puma ar 1,0 litra Ecoboost vieglo hibrīdu pieejama teju tikpat lēti kā benzīna versija – no 21 840 eiro.
“Neizbēgami tuvojas laiks, kad Eiropas lielākajās pilsētās aizliegs iebraukt automobiļiem, kas darbojas ar tradicionālo iekšdedzes dzinēju. Tā kā zemu emisiju noteikšana transportlīdzekļiem jau šobrīd ir svarīgs ES apspriežu jautājums, hibrīda sistēmas automobiļu skaits tikai turpinās pieaugt,” rezumē Toms.
